Kā uzrakstīt scenāriju?

Kas ir scenārijs?

Tas ietver informāciju par varoņiem, aktieru izrunāto tekstu, kā arī norādes par norises vietām, scenogrāfiju un citiem elementiem, kas ļauj īstenot autora ieceri.

Scenāristam jāzina noteikti rakstīšanas un teksta formatēšanas principi, taču vispirms viņam ir vajadzīga laba stāsta ideja.

Esam sagatavojuši visaptverošu ceļvedi par scenārija rakstīšanu.

Scenārija uzbūve — pamati

Ikviens scenārijs balstās pārdomātā stāstījuma struktūrā un tehniskajos elementos, kas ļauj to praktiski īstenot.

Stāsta struktūra

Ikvienam stāstam ir nepieciešams sākums, attīstība un noslēgums. Šis princips, ko pirms vairāk nekā 25 gadsimtiem formulēja Aristotelis, ir spēkā arī mūsdienās un gandrīz nav mainījies. Tas attiecas arī uz scenārija rakstīšanu:

• sākums (pirmais cēliens), ko parasti dēvē par ekspozīciju — lasītājs vai skatītājs tiek iepazīstināts ar stāstu, noskaņu un galveno varoni. Ir svarīgi, lai skatītājs pret viņu emocionāli attiektos, piemēram, izjustu simpātijas vai līdzjūtību;
• attīstība:
  ✓ pirmais sižeta pavērsiens — sākas darbība, un varonim jābūt mērķim vai uzdevumam;
  ✓ otrais cēliens jeb konfrontācija — galvenā varoņa centieni un cīņa ar realitāti un citiem tēliem;
  ✓ otrais sižeta pavērsiens — notiek vērtību pārvērtēšana, tiek atklāts noslēpums un beidzas galvenie pārbaudījumi;
• noslēgums (trešais cēliens), ko dēvē arī par finālu — tiek apkopti tēlu likteņi, un varonis uzzina kādu patiesību par sevi un/vai pasauli.

Tehniskie elementi

Veidojot scenāriju, jāatceras arī divi būtiski uzbūves elementi, kas sniegs precīzas norādes cilvēkiem, kuri īstenos tavu ieceri:

• scenārija norādes — norādes un paskaidrojumi, kas palīdz veidot atbilstošu scenogrāfiju un noskaņu, tostarp apraksti par runas veidu, varoņu un apkārtnes izskatu, kā arī rekvizītiem;
• dialogi — teksts, ko izrunā scenārijā redzamie tēli.

Kā uzrakstīt scenāriju? 3 svarīgi posmi

Scenārija rakstīšanu ieteicams sadalīt vairākos posmos — no idejas un kopsavilkuma līdz galīgajai versijai.

Stāsta ideja

Katra scenārija pamatā ir ideja. Ja tev jau prātā ir interesants stāsts — lieliski. Ja ne un vēlies ienākt scenāristikas pasaulē, turpinājumā atradīsi vairākus pārbaudītus iedvesmas avotus.

1. Analizē savas ģimenes un draugu stāstus — tajos bieži slēpjas spēcīgas emocijas un dramatisms, kas var kļūt par pamatu aizraujošam scenārijam. Šādā gadījumā parūpējies par tēlu anonimitāti un norādi, ka jebkāda līdzība ar reāliem notikumiem un cilvēkiem ir nejauša.
2. Smelies iedvesmu patiesos notikumos pasaulē — gan aktuālos, gan vēsturiskos. Vietējie plašsaziņas līdzekļi, arhīvi un tiešsaistes informācijas krātuves ir lieliski iedvesmas avoti. Tev nav jāaprobežojas ar mūsdienām — piemēram, filmas “Titāniks” scenārija pamatā ir notikumi, kas risinājās pirms vairāk nekā gadsimta.
3. Pievērsies literatūrai — romānos, reportāžās un biogrāfijās bieži atrodami gatavi motīvi, kurus iespējams radoši pārveidot. Ja vēlies izmantot konkrētu stāstu, neaizmirsti par juridiskajiem jautājumiem — ekranizācijai nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja.

Kopsavilkums

Pirms sāc rakstīt pilno scenārija versiju, sakārto stāstu trīs īsās formās: loglainā, sinopsē un treatment aprakstā.

Pēc loglaina izveido sinopsi — īsu stāsta kopsavilkumu ar sadalījumu cēlienos un diviem galvenajiem sižeta pavērsieniem katrā no tiem.

Pēc tam izstrādā treatment aprakstu jeb detalizētu sižeta izklāstu. Iekļauj sižeta pavērsienus, notikumu secību, varoņu attiecības, motivāciju un konfliktus. Dialogus izlaid — tajā drīkst parādīties tikai svarīgākie citāti.

Scenārija rakstīšana

Tev jau ir ideja un sākotnējais plāns — laiks ķerties pie scenārija rakstīšanas, pilnveidojot sagatavoto skeletu pilnvērtīgā ainu un dialogu struktūrā.

Atceries dažus pamatprincipus:

• norādi visus varoņus;
• scenārija norādes raksti īsi un konkrēti — nevis “saule jau pazudusi aiz horizonta, un debesis kļūst arvien tumšākas”, bet vienkārši “satumsis”;
• raksti tagadnes laikā;
• sadalī notikumus ainās — katra norises vietas maiņa ir jauna aina;
• apraksti tikai to, ko var redzēt un dzirdēt, nevis to, par ko varonis domā.

Tev nav jāsāk ar iespaidīgu ievadu. Ja vissvarīgākais tev ir noslēgums un tas, kas notiks ar varoni, uzraksti pēdējo ainu un pēc tam izveido notikumus, kas līdz tai noved.

Scenārijs — piemērs

Tālāk ir īsa piemēra aina, kas parāda, kā izskatās pareizi noformēts scenārijs.

Kā izskatās filmas scenārijs — forma

Jāatceras vairāki formatēšanas principi.

1. Izmanto Courier vai Courier New fontu, 12 punktu izmērā.
2. Fonta izmēram jābūt vienādam visā scenārijā.
3. Iestati vienkāršu rindstarpu.
4. Titullapā centrēti jānorāda nosaukums, bet autora vārds, uzvārds un kontaktinformācija jānovieto lapas apakšdaļā.
5. Lapu numuri jāievieto augšpusē labajā pusē, sākot ar otro lapu.
6. Katrai ainai nepieciešams virsraksts kreisajā pusē ar lielajiem burtiem. Tajā jānorāda precīza vieta un laiks, izmantojot marķierus INT. vai EXT.
7. Scenārija norādes ievieto zem virsraksta un raksta nepārtrauktā tekstā no kreisās malas.
8. Varoņu vārdus raksta ar lielajiem burtiem, īpaši tad, kad varonis parādās pirmo reizi, un novieto rindas vidū. Iekavās var norādīt aptuveno vecumu. Dialogs atrodas vidējā slejā, ar vienādām atkāpēm no kreisās un labās malas.
9. Ja dialogam ir nepieciešamas papildu norādes, tās raksta iekavās zem varoņa vārda, centrētā pozīcijā.

Scenārijā teksta formatējumam ir būtiska nozīme. Tas galvenokārt parāda lasītājam, vai viņš saskaras ar profesionāļa vai amatiera darbu. Neievērojot formatēšanas principus, scenārijs var tikt noraidīts jau pēc pirmās lapas izlasīšanas.

Pat ja tavs stāsts būtu lieliska materiāla pamatā interesantai filmai, nevienam var nebūt iespējas to iepazīt. Kino vidē tieši forma bieži nosaka, vai stāsts vispār tiks izlasīts.