Vai viegla spalva patiešām pastāv?
Ja esi rakstītājs un meklē pasūtījumus, droši vien ne reizi vien esi sastapis sludinājumus ar prasību: «Nepieciešama viegla spalva.» Bet ko tas īsti nozīmē? Atbilde uz šo jautājumu ir svarīga, jo no tās var būt atkarīgs, vai vispār pieteiksies darbam. Noskaidrosim, kas aiz šī apzīmējuma slēpjas.
Kas ir viegla spalva?
Šim apzīmējumam nav vienas stingri noteiktas definīcijas, tomēr tā nozīme ir intuitīvi saprotama. Ja spalvu uztveram kā rakstāmrīku un sasaistām to ar vieglumu, šo izteicienu varam skaidrot šādi:
Viegla spalva ir rakstīšanas īpašība, ko raksturo izteiksmes raitums un spēja brīvi izlikt domas uz papīra.
Šī spēja ļauj viegli un raiti radīt saturu, kas ir patīkams lasīšanai un spēj ieinteresēt lasītājus.
Jautājums par to, vai viegla spalva ir iedzimta īpašība vai apgūstama prasme, joprojām ir atvērts. Daži pat uzskata, ka šāda parādība nemaz nepastāv.
Šodien pievērsīsimies vēl būtiskākam jautājumam: vai viegla spalva patiešām ir talantīgu rakstītāju īpašība, kas nodrošina augstu teksta kvalitāti? Vai šīs īpašības trūkums liedz iespēju strādāt šajā profesijā? Tālāk kliedēsim šīs šaubas.
Vai viegla spalva pastāv?
Viens no valodniecības principiem vēsta, ka vārdu darināšanu nosaka to lietderība. Ja ir radies apzīmējums «viegla spalva», tas nozīmē, ka daži teksti patiešām ir saistošāki par citiem. Vieni reklāmtekstveidotāji raksta interesantāk nekā citi, un satura lasīšana var būt vai nu balzams dvēselei, vai brauciens pa bedrainu ceļu.
Šis vienkāršais novērojums ir ieguvis savu nosaukumu, kas turklāt labi pilda saziņas uzdevumu: varam tieši pateikt, ka vienam rakstītājam ir viegla spalva, bet citam tās nav.
Problēma ir tā, ka šāds valodisks vispārinājums neņem vērā visa jautājuma sarežģītību. Viegla spalva nav etiķete, ko var vienkārši piešķirt vai nepiešķirt un ko iegūst mātes miesās vai pēc dārgu apmācību kursu pabeigšanas. Drīzāk tā ir skala ar daudzām pakāpēm starp 0 un 1. Citiem vārdiem sakot, rakstītājs lielākā vai mazākā mērā var atbilst pazīmēm, ko parasti apzīmējam ar vārdiem «viegla spalva».
No kā ir atkarīga viegla spalva?
Jau zinām, ka realitāte nav melnbalta. Vieglu spalvu nevar vienkārši iegūt vai zaudēt. Kas tad ļauj vieniem rakstīt viegli, kamēr citiem tas sagādā grūtības? To nosaka divi faktori. Viens slēpjas mūsu galvā, bet otrs — tajā, par ko rakstām.
Neironu struktūra
Katrs cilvēks pasauli iepazīst un piedzīvo savā veidā. Unikāls gēnu kopums un individuālā dzīves pieredze veido personību, tostarp domāšanu. Ja uzvedību būtiski ietekmē pat testosterona līmenis asinīs, kas vīriešiem ir aptuveni 20–30 nmol/l, ko lai sakām par smadzeņu nervu šūnām, kuru skaits tiek lēsts ap 150 000 000 000 un no kurām katra veido savienojumus jeb sinapses ar vēl 10 000 šūnu?
Tik sarežģīts neironu tīkls ietekmē katra cilvēka unikālo domāšanas gaitu. Tā kā rakstība ir domu atveidošana ar noteiktas zīmju sistēmas palīdzību, katrs no mums teikumus veido citādi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav divu pilnīgi vienādu rakstīšanas stilu un roboti nespēj radīt saturu tā, kā to dara cilvēki.
Atšķirīgās rakstīšanas prasmes atspoguļojas katra cilvēka neatkārtojamajā domāšanas uzbūvē. Jāuzsver, ka tas nenozīmē īpaša smadzeņu apgabala vai neironu konfigurācijas esamību, kas nodrošinātu vieglu spalvu. Runa ir par īpašību, kas izpaužas dažādās pakāpēs, nevis tādu, kas vai nu ir, vai nav. Tāpēc varam vienīgi secināt, ka dažiem cilvēkiem gluži vienkārši ir lielāka nosliece uz savu domu izteikšanu rakstiski.
Ja tev ir raksturīga sarežģīta, formāla domāšana, rakstot ir grūtāk saglabāt izteiksmes raitumu un plūdumu — būtiskas vieglas spalvas pazīmes. Tas nav trūkums vai vājā puse, bet gan atšķirīgs darba veids. Tirgū ir vajadzīgi gan ekspresīvi rakstītāji, kuri spēj radīt labu detektīvromānu vai dzīvesstila rakstu, gan analītiski autori, kuri labāk tiek galā ar tehniskām rokasgrāmatām un sarežģītākiem tematiem.
Pasūtījumu specifika
Katra cilvēka individuālās īpašības nosaka viņa valodas prasmes, tostarp rakstīšanas spējas. Tomēr izrādās, ka rakstīšanas ātrums, vieglums un brīvība lielākoties ir atkarīgi no uzdevuma prasībām, proti, no tā, kāda informācija mums jānodod.
Ja pasūtījums neprasa daudz pārdomu, rakstīt ar vieglu spalvu ir krietni vienkāršāk. Teikumus var teju «ražot», strādājot ļoti ražīgi. Savukārt, tiklīdz parādās sarežģīts uzdevums, kurā jānodrošina augsta satura kvalitāte un informatīvā vērtība, vieglā spalva uzreiz pazūd. Vai tā ir pēkšņa rakstīšanas spēju pasliktināšanās? Nē, temats vienkārši prasa daudz vairāk piesardzības un pārdomu, un tas pilnībā apslāpē rakstīšanas brīvību.
Teikums ir doma, kuras beigās pielikts punkts. — L. Vitgenšteins.
Ja pasūtījums prasa dziļākas pārdomas, pareizi formulēt teikumus būs grūtāk. Tā ir dabiska rakstības īpašība, jo tā tikai kalpo par starpnieku starp domām un papīru. Jo vairāk sarežģītu un grūtu jautājumu jāaplūko, jo lēnāk ritēs teksta rakstīšana. Šādā situācijā īpašības, ko apzīmējam ar vārdiem «viegla spalva», izpaudīsies ievērojami mazāk.
Kopsavilkums
- Ko nozīmē viegla spalva? Ar vieglu spalvu saprot spēju brīvi un ātri radīt saturu.
- Teorētiski rakstītāji ar vieglu spalvu vieglāk formulē teikumus un tādējādi rada raitākus, saistošākus tekstus.
- Lai gan cilvēka individuālais potenciāls patiešām ietekmē rakstīšanas spējas, vieglas spalvas izpausmes lielākoties ir atkarīgas no tā, par ko tiek rakstīts. Vienkāršu saturu vienmēr būs vieglāk un ātrāk uzrakstīt nekā tādu, kas prasa dziļākas pārdomas.
Jūsu komentārs ir pievienots un gaida ap-stiprinājumu.
Atbildēt