Uzticami informācijas avoti — kā atrast ticamus datus?

Kāda ir uzticama informācija?

Novērtējot informācijas ticamību, jāņem vērā vairāki aspekti. Galvenie no tiem ir šādi:

• aktualitāte — atrastajiem datiem jābūt norādītam publicēšanas datumam; arī tīmekļa vietnē ietvertajam saturam jāatbilst pašreizējām zināšanām par konkrēto tematu un tas regulāri jāatjaunina;
• autoritāte — virs vai zem uzticamiem tekstiem parasti ir norādīts autora vārds un uzvārds; turklāt autoram jābūt atbilstošai, oficiāli apstiprinātai kvalifikācijai, kas ļauj izteikties par konkrēto tematu;
• precizitāte — rakstā sniegtajam saturam jābūt precīzam un detalizētam; svarīgi, lai tas atbilstu arī autora zināšanu līmenim;
• pieejamība — atrastajai informācijai jābūt pieejamai tādā veidā, lai to varētu izmantot vienmēr, kad tas nepieciešams;
• pilnīgums — uzticami raksti satur pietiekami daudz datu, lai par konkrēto tematu iegūtu pilnīgas un izsmeļošas zināšanas;
• pareizība — uzticama informācija parasti ir sagatavota korekti ne tikai satura ziņā, bet arī valodas, stila, pareizrakstības un interpunkcijas ziņā;
• relevance — iegūtajam saturam jābūt patiešām nozīmīgam tā lasītājiem.

Novērtējot informācijas patiesumu, būtiska nozīme ir arī informācijas pasniegšanas uzticamībai. Tas nozīmē, ka konkrētajos datos ir ietverti elementi, kas apstiprina to patiesumu un autentiskumu.

Kā atrast uzticamus informācijas avotus?

Iegūtās informācijas ticamības apstiprināšana ir sarežģīts process. Tā laikā sev jāuzdod vairāki praktiski jautājumi. Lūk, svarīgākie no tiem:

• Vai ir norādīts informācijas avots? Rakstiem ar ticamiem datiem parasti ir pievienota bibliogrāfija.
• Kad informācija tika publicēta? Uzticamam informācijas avotam ir norādīts publicēšanas un, ja nepieciešams, atjaunināšanas datums.
• Kas ir publikācijas autors vai vietnes īpašnieks? Ir vērts apskatīt sadaļu “Par mums” — tajā bieži atrodama informācija par autoriem un iestādi, kas pārvalda vietni.
• Vai šo informāciju var pārbaudīt citos avotos? Iegūtos datus ir vērts salīdzināt ar atbilstošu informāciju, kas pieejama par uzticamiem atzītos avotos, piemēram, enciklopēdijās un vārdnīcās.
• Vai citi autori bieži citē šo informāciju? Ja tā ir, ar lielu ticamības pakāpi var pieņemt, ka informācija ir uzticama un izmantojama.
• Kāds ir domēna paplašinājums? Noderīga var būt arī domēna paplašinājuma izvērtēšana: .gov — valsts iestāde, .edu — izglītības iestāde, .org — nevalstiska organizācija, .com — komerciāls uzņēmums.

Pārbaudot informāciju, ir vērts pievērst uzmanību arī teksta objektivitātei. Uzticami raksti parasti atspoguļo dažādus konkrētās situācijas skatpunktus. To saturs ir veidots mierīgā, emocionāli neitrālā tonī. Šādās publikācijās fakti ir skaidri nošķirti no viedokļiem, bet virsraksti atbilst zem tiem esošo rindkopu saturam.

Zinātniskās datubāzes kā uzticami informācijas avoti

Starp starptautiski atzītām zinātniskajām datubāzēm un platformām var minēt:

• PubMed — angļu valodā pieejama datubāze, kurā atrodami medicīnas un bioloģijas zinātņu raksti; to uztur National Center for Biotechnology Information;
• Web of Science (WoS) — platforma, kurā apkopoti bibliogrāfiskie dati, kopsavilkumi un informācija par zinātnisko publikāciju citēšanu;
• ScienceDirect — datubāze, kas bez maksas nodrošina piekļuvi dokumentu kopsavilkumiem; pilni rakstu teksti parasti pieejami ar abonementu;
• Scopus — starpdisciplināra recenzētu avotu kopsavilkumu un citējumu datubāze, ko veido izdevniecība Elsevier;
• JSTOR — starptautiska digitāla datubāze, kurā apkopots akadēmiskais saturs, tostarp humanitāro un sociālo zinātņu, izglītības un vēstures materiāli;
• HeinOnline — tiešsaistes platforma, kas nodrošina piekļuvi plašiem juridiskajiem resursiem, piemēram, žurnāliem, tiesību aktiem un valdības dokumentiem;
• DOAJ — atvērtās piekļuves akadēmisko žurnālu katalogs, kas palīdz atrast bez maksas pieejamas recenzētas publikācijas;
• Google Scholar — meklētājs zinātniskajai literatūrai, kas ļauj atrast rakstus, grāmatas, pārskatus un disertācijas no dažādām zinātnes jomām.

Citi uzticami informācijas avoti

Uzticamu tīmekļa vietņu ir daudz vairāk, nekā sākotnēji varētu šķist. Pie tām var pieskaitīt, piemēram:

• Latvijas Nacionālā bibliotēka — nodrošina piekļuvi plašiem katalogiem, digitālajām kolekcijām un kultūras mantojuma materiāliem;
• Centrālā statistikas pārvalde — oficiāls statistikas avots, kurā pieejami dati par sabiedrību, ekonomiku, uzņēmējdarbību un citiem procesiem;
• Eurostat — Eiropas Savienības statistikas birojs, kas publicē salīdzināmus datus par Eiropas valstīm;
• OECD — starptautiska organizācija, kas apkopo pētījumus, statistiku un analīzi par ekonomiku, izglītību, sabiedrību un pārvaldību;
• World Health Organization — uzticams informācijas avots par sabiedrības veselību, slimībām un veselības aprūpi pasaulē;
• Amnesty International — starptautiska nevalstiska organizācija, kuras darbība koncentrējas uz cilvēktiesību pārkāpumiem dažādās pasaules valstīs;
• Wikipedia — var būt noderīgs sākumpunkts izpētē, īpaši pateicoties atsaucēm un bibliogrāfijai. Tomēr vienmēr jāpārbauda rakstu beigās norādītie avoti, jo pati Wikipedia netiek uzskatīta par zinātnisku avotu;
• digitālās bibliotēkas — piemēram, Europeana — nodrošina piekļuvi arhīvu materiāliem, grāmatām, žurnāliem un vēsturiskiem dokumentiem.

Avota ticamības novērtēšana un tekstu autora darbs

Uzticamu informācijas avotu izmantošana ir ļoti svarīga dažādu tekstu, ne tikai zinātnisko publikāciju, autoriem. Tas attiecas arī uz tekstu autoriem, kuri sagatavo materiālus konkrētiem uzņēmumiem vai organizācijām.

Tomēr tekstu autori savā darbā reti balstās tikai uz pārbaudītiem zinātniskiem avotiem. Daudz biežāk viņi izmanto internetā brīvi pieejamu saturu, tāpēc izpētes laikā ir īpaši svarīgi saglabāt modrību. Ne katra informācija, kas atrodama meklētāja pirmajā lapā, ir uzticama — ir vērts salīdzināt datus no vairākiem neatkarīgiem avotiem, pievēršot uzmanību to aktualitātei, lietderībai un izcelsmei.