Kā uzrakstīt runu? Soli pa solim
Spēja runāt interesanti un saturīgi ir viena no augstāk vērtētajām prasmēm mūsdienu pasaulē. Vai apskaud cilvēkus, kuri uz skatuves jūtas brīvi un prot runāt tā, ka viņus gribas klausīties? Labā ziņa ir tā, ka neviens nepiedzimst par izcilu oratoru. Lielisku uzstāšanos pamatā parasti ir rūpīga sagatavošanās. Uzzini, kā uzrakstīt ideālu runu.
Kas ir runa?
Runa ir iepriekš sagatavots izteikums, kas paredzēts uzstāšanai publikas priekšā. Tās galvenais mērķis ir izklāstīt runātāja viedokli un pārliecināt klausītājus par noteiktu skatījumu.
Ar runām sastopamies bieži – gan konferencēs, gan ģimenes svētkos vai dažādos svinīgos pasākumos.
Labai runai vajadzētu mudināt klausītājus uz noteiktu reakciju. Tai vajadzētu arī rosināt viņus ieņemt konkrētu nostāju kādā jautājumā.
Kā sagatavot labu runu?
Lai gan runa ir mutvārdu izteiksmes forma, pirms tās teikšanas ir jāizstrādā uzstāšanās teksts rakstiski.
Pirms ķeries pie darba, tev jāņem vērā vairāki jautājumi:
- padomā, kam vēlies adresēt savu runu – tas ļaus izvēlēties valodu un vārdus, kas vislabāk piemēroti klausītājiem; atceries Platona vārdus: „Runātāju nevērtē pēc tā, kurš runā, bet pēc tā, kurš klausās”;
- apdomā runas mērķi – tas var būt, piemēram, vēlme ieinteresēt publiku par kādu tēmu vai mudināt to mainīt uzskatus noteiktā jautājumā;
- piešķir savai runai skaidru struktūru – katru izvirzīto tēzi pamato ar atbilstoši izvēlētiem, loģiskiem argumentiem.
Rūpīga iepriekš minēto jautājumu izvērtēšana ir nozīmīgs solis, lai izveidotu uzmanības vērtu izklāstu. Uzzini, kā uzrakstīt runu, kas spēs „aizraut pūli” gan ar saturu, gan pievilcīgu tā pasniegšanas formu.
Kā uzrakstīt runu? Izklāsta struktūra
Labas runas parasti veido pēc noteiktas shēmas. Vairumā gadījumu uzstāšanos veido:
- virsraksts – tam jābūt saturīgam, bet vienlaikus intriģējošam un uzmanību piesaistošam;
- sveiciens – īss un pieklājīgs runas sākums, kas pielāgots notikumam un tā raksturam, piemēram, „Dārgie skolēni!”, „Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi!”;
- ievads – ievadījums runas tēmā; tā ir īstā vieta, lai vispārīgi ieskicētu problēmu un ieinteresētu klausītājus par konkrēto tematu;
- izklāsts – daļa, kurā detalizēti atklāj jautājuma būtību, apskata atsevišķās tēzes un argumentus, kā arī iespējamos pretargumentus;
- nobeigums – izklāsta kopsavilkums ar secinājumiem.
Tik daudz par teoriju. Bet kā uzrakstīt runu praksē? Lūk, vairāki praktiski padomi.
Ievads – veiksmīgas runas atslēga
Labs ievads ir kā produkta iepakojums – tam jārosina vēlme „atvērt” visu pārējo. Vari sākt ar citātu, joku, jautājumu vai stāstu – ar kaut ko, kas uzreiz iesaistīs klausītājus.
Parasti labi darbojas arī princips, ka „runas nobeigumam jābūt pēc iespējas tuvāk tās sākumam”. Runas sākšana ar izklāsta galveno atziņu ir plaši zināms un efektīvs paņēmiens klausītāju ieinteresēšanai.
Rakstot runas ievadu, izvairies no nodrāztām frāzēm, piemēram, „mani sauc”, „es vēlos pastāstīt par…”, „tātad…”.
Izklāsts – tēmas būtība saprotamā formā
Izklāstā runātājs izklāsta argumentus, kas pamato iepriekš izvirzīto tēžu pareizību. Veidojot šo uzstāšanās daļu, ir svarīgi to loģiski sakārtot. Katrs paustais viedoklis jāpamato, minot konkrētus piemērus.
Ja gatavo garāku izklāstu, tev jāparūpējas, lai klausītāji tā laikā nejustos noguruši. Lielisks risinājums šādā gadījumā ir „šašlika metodes” izmantošana. Tās būtība ir svarīgāka satura mijas ar vieglākiem, reizēm pat humoristiskiem izteikumiem. Šādi paņēmieni palīdz ilgāk saglabāt klausītāju uzmanību.
Nobeigums – rozīnīte uz tortes
Runas pēdējie mirkļi ir labākais laiks, lai apkopotu svarīgākās tēzes un formulētu atbilstošus secinājumus.
Uzstāšanās noslēgumā auditorijai vari pastāstīt, piemēram, emocionālu personīgu dzīvesstāstu, kas noteiktā veidā saistīts ar runas tēmu. Vari arī piedāvāt asprātīgu atziņu, kas atklāj noteiktu darbību veikšanas vai neveikšanas sekas. Pēdējā teikumā vēlams atgādināt klausītājiem svarīgāko domu, kas caurvij visu runu.
Runu piemēri
Tālāk piedāvājam vairākus īsus mutvārdu runu piemērus.
Vedēja runa kāzās
Sveiki visiem!
Šodien man iedeva mikrofonu, tāpēc saskaņā ar tradīciju man vajadzētu pateikt kaut ko smieklīgu, kaut ko aizkustinošu un, vēlams, nevienu nenogarlaikot. Centīšos paveikt vismaz divas no trim lietām.
Es pazīstu [Līgavaiņa vārds] jau sen. Kopā esam piedzīvojuši pusaudža gadu muļķības, pieaugušo dzīves sākumu un vairākus lēmumus, kurus neviens no mums vairs negribētu atkārtot. Bet, kad viņa dzīvē parādījās [Līgavas vārds], kaut kas viņā mainījās.
Ne jau tā, ka viņš pēkšņi sāka mazgāt veļu vai atcerēties mammas dzimšanas dienu (lai gan varbūt arī nedaudz). Mainījās tas, kā viņš runāja par nākotni. No cilvēka, kurš teica „redzēs, kā būs”, viņš kļuva par cilvēku, kurš teica: „mēs darīsim”, „mēs brauksim”, „mūsu dzīvoklis”.
Un tieši par to taču ir mīlestība, vai ne? Vairs nav tikai „es” un „mans”. Parādās „mēs”. Tu nezaudē sevi – savas intereses, humora izjūtu un neatkarību –, bet tomēr izvēlies būt kopā ar kādu. Nevis piespiedu kārtā, bet pēc savas izvēles.
Uz jūsu veselību! Par nākotni, kurā jūs būsiet kopā un vienlaikus paliksiet paši!
Skolotāja runa mācību gada noslēgumā
Dārgie skolēni!
Mācību gads ir beidzies, un es zinu, ka daudziem no jums tas vienkārši nozīmē, ka mugursomu var dziļi iebāzt skapī.
Bet pirms mēs šķiramies, es gribētu, lai jūs uz brīdi apstātos un paskatītos atpakaļ.
Jo aiz muguras nav tikai kontroldarbi un stundas. Aiz muguras ir arī sarunas, konflikti, smiekli gaiteņos un mazi panākumi, kurus, iespējams, pamanījāt tikai jūs paši – tomēr tieši tie veido pašapziņu.
Jūs mācījāties matemātiku, latviešu valodu un literatūru, vēsturi, bet patiesībā jūs mācījāties arī viens no otra. Pacietību. Saziņu. Atbildību. Un tās ir mācības, kas nav ierakstītas mācību programmā.
Es lepojos ar jums – nevis atzīmju, bet tādu cilvēku dēļ, par kādiem jūs šī gada laikā esat kļuvuši.
Novēlu jums skaistas vasaras brīvdienas – tādas, kas patiešām ļaus atpūsties, bet arī raisīs galvā kaut vienu jautājumu, ar kuru būs vērts atgriezties septembrī.
Uzņēmuma vadītāja runa nozares konferencē
Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man jārunā par inovācijām, tāpēc sākšu ne pārāk inovatīvi – ar citātu.
„Paredzēt ir ļoti grūti, īpaši nākotni,” reiz teica Nīls Bors. Un mēs savā nozarē to cenšamies darīt katru dienu. Ar labākiem vai sliktākiem panākumiem.
Pēdējos mēnešos mūsu komanda strādāja pie risinājuma, kura galvenais mērķis bija sakārtot darbu un piešķirt tam lielāku jēgu. Informācijas mums ir vairāk nekā pietiekami, bet kā ir ar kvalitāti? Kā ir ar lietderību? Kā ir ar cilvēkiem, kuriem tas viss ir jāapstrādā?
Mēs negribējām radīt kaut ko, kas būtu „jauns” tikai nosaukuma dēļ. Mums bija svarīgi patiešām uzlabot ikdienas darbu. Un tieši to mēs šodien vēlamies parādīt.
Bet pirms sākam, vēlos pateikties komandai. Ne tikai par nostrādātajām stundām, bet par kaut ko svarīgāku – par drosmi pateikt „tas nedarbojas”, kad visi pārējie sacīja „viss būs labi”.
Jo inovācija nav tikai lieliskas idejas – tā ir arī virkne kļūdu, kuras kādam jābūt pietiekami drosmīgam pieļaut.
Un tagad – pie konkrētā.
Kopsavilkums
- Runa ir mutvārdu izteiksmes forma, kas paredzēta publiskai uzstāšanai.
- Runu veidošanas prasmi var apgūt patstāvīgi, ievērojot svarīgākos tās izstrādes principus.
- Labai runai jāietver intriģējošs virsraksts, interesants ievads, loģisks izklāsts un nobeigums, kas apkopo sacīto.
Jūsu komentārs ir pievienots un gaida ap-stiprinājumu.
Atbildēt